1965. gada Latvijā tiek izdots Arvīda Griguļa romāns Kad lietus un vēji sitas logā. Drīz pēc tam, jau 1967. gadā, pēc šī romāna motīviem top spēlfilma Kad lietus un vēji sitas logā, kur patiesos notikumos balstīto spriedzes stāstu izdzīvo Latvijā pazīstami un iemīļotl aktieri. Taču viņi, tāpat kā skatītājs, zināja tikai diezgan vienpusīgu, padomju ideoloģijas rāmjos ieslodzītu interpretāciju.

Dokumentālā filma Uz spēles Latvija ir clta, arhīvu materiālos, atmiņās un pētījumos balstīta interpretācija par šiem notikumiem, kas risinājās 40.-50. gadu Latvijā. Analizējot pieejamos dokumentus un liecības, vēsturiskā situācija tiek izvērtēta divos līmeņos - Latvijas un starptautiskajā kontekstā. Filmas stāstu veido cilvēku likteņi, kas dažādu iemeslu un motivācijas rezultātā ir kļuvuši par šīs "spiegu spēles" dalībniekiem. Filmā novatoriski izmantoti dažādi mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi - filmētas epizodes un arhīvu materiiāli papildināti ar plastilīnā animētām ainām, kurās ironiski izspēlētas konkrētas vēsturiskās situācijas.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkurencē filma saņēma piecas nominācijas, tai skaitā par scenāriju (Alvis Lapiņš un Pēteris Krilovs), dokumentālā kino režiju (Pēteris Krilovs), dokumentālā kino operatora darbu (Andris Priedītis un Valdis Celmiņš) un montāžas režiju (Jūlija Vinten), Lielā Kristapa balvu Uz spēles Latvija saņēma kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.