Pēc pašnāvības mēģinājuma Mārtiņš savrupi aizvada dienas laukos un arvien vairāk grimst savā pasaulē. Kad draugi Dainis un Aleksandrs viņu apciemo, kļūst skaidrs, ka notikušais pārrāvis kādreizējo tuvību – ir grūti jokot, atcerēties, atrast vārdus un būt līdzās. Tomēr abi cer, ka Mārtiņš ir atveseļojies. Sen nesastaptajiem draugiem viņš nodzied dziesmu par pretošanās bezjēdzīgumu.