Alise fon Trota 1919. gadā atgriežas sava tēva muižā Latvijā, lai to pārdotu un sāktu jaunu dzīvi. Viņa sastopas ar vietējo strādnieku naidīgo pretestību un atklāj, ka ir ievilināta dēmoniska jurista, dekadenta pagrīdes organizācijas un tās nekrofīla vadoņa, rūpīgi pielāgotā slazdā. Bēgjoties no savu "palīgu" ķetnām, viņa satiekas ar dažiem mēmā kino entuziastiem un iemācās izmantot kinematogrāfu kā dziedināšanas un sevis izzināšanas līdzekli, kā ieroci pret ienaidniekiem un kā veidu, kā radīt šedevru.