Lidija Freimane

Aktrise Lidija Freimane, vīra uzvārdā Pasternaka, patiesībā dzimusi 4. aprīlī, marta datums tikai pasē ierakstīts, turklāt viņa dzimusi ārpus Latvijas – Rumānijā, Dondjušenu ciemā, kur dienēja viņas tēvs, intendantūras virsnieks. 1921. gadā ģimene atgriezusies Rīgā, un meitai vispirms izvēlēta karjera ekonomikas zinībās – 1941. gadā viņa beigusi Olava komercskolu un sākusi strādāt Latvijas Kredītbankā, 1944. gadā kopā ar banku evakuēta uz Vāciju. Tomēr 1945. gadā Lidija Freimane atgriezās Latvijā un turpināja ceļu, ko aizsāka jau 1943. gadā, iestājoties Rīgas Dramatiskā teātra studijā. 1947. gadā Lidija Freimane absolvē Drāmas teātra studiju un uz 45 spožiem gadiem kļūst par Drāmas, tagad Nacionālā teātra aktrisi.

Kino Raksti, protams, detalizētāk pievērsīsies Lidijas Freimanes kinolomām. Jau 1955. gadā, kad Latvijas kinoražošana ar jaunu sparu atdzimst pēc vairāku gadu pārtraukuma, Lidijai Freimanei tiek iedalītas lomas abos pirmajos jaundarbos – Leonīda Leimaņa un Pāvela Armanda filmā Salna pavasarī viņa ir Ilze, bet Leonīda Lukova filmā Uz jauno krastu – Olga Līduma. Seko dažas epizodiskas lomas filmās Kā gulbji balti padebeši iet (1957), Ilze (1959), Kārkli pelēkie zied (1961), nopietnāks darbs ir medmāsas Gāršas loma, ko Lidijai Freimanei piešķir kinooperators Māris Rudzītis, debitējot režijā ar filmu Diena bez vakara (1962). Tomēr 1968. gadā teātra zinātnieks Māris Grēviņš, rakstu krājumā Runā kinematogrāfisti apcerot latviešu aktieru kinolomas, atzīst, ka Lidijas Freimanes ekrāna tēli krietni atpaliek no sasniegumiem teātrī, jo režisori viņas dotības izmantojot „vienpusīgi un nabadzīgi". Varbūt tāpēc vēl vairāki gadi paiet, līdz Rolands Kalniņš atklāj Lidijas Freimanes talanta spēku nelielajā, bet emocionāli iedarbīgajā Sausenes lomā filmā Ceplis (1972), seko Orta Gunāra Pieša filmā Pūt, vējiņi! (1973) un Riča māte Alvīne Vara Braslas un Gunāra Cilinska filmā Ezera sonāte (1976). Dažus gadus vēlāk pavisam neparastu Freimanes talanta šķautni atklāj Vija Beinerte, komēdijā Tās dullās Paulīnes dēļ (1979) iedalot viņai Līzbetes lomu. Diemžēl drīz Lidijas Freimanes kinokarjera beidzas – Artura mātes tēls seriālā Ilgais ceļš kāpās (1981) ir viņas pēdējā kinoloma.